Labu apetīti!

Labu apetīti!

  1. Sākums
  2. Dažādi
  3. Greenpeace sastādītais melnais ražotāju saraksts, kuri savā produkcijā izmanto ģenētiski modicifētus produktus.

21. februāris, 2014

Greenpeace sastādītais melnais ražotāju saraksts, kuri savā produkcijā izmanto ģenētiski modicifētus produktus.

Publikācijas autors: zakitis

Greenpeace sastādītais melnais ražotāju saraksts, kuri savā produkcijā izmanto ģenētiski modicifētus produktus.

Pievērsiet uzmanību, cik daudz tur ir produkti priekš bērniem!

  1. Hershey’s Cadbury Fruit&Nut šokolādes
  2. Mars M&M
  3. Snickers
  4. Twix
  5. Milky Way
  6. Cadbury šokolāde un kakao
  7. Ferrero
  8. Nestle šokolāde
  9. Nestle Nesquik šokolādes dzēriens
  10. Соса-Соla
  11. Fanta, Sprite, Kinli toniks, Fruktaim
  12. Pepci-Со Pepsi
  13. 7-Up, Fiesta, Mountain Dew
  14. Kellogg’s sausās brokastis
  15. Campbell zupas
  16. Uncle Bens rīsi
  17. Knorr
  18. Lipton
  19. Parmalat cepumi
  20. Hellman’s mojonēzes
  21. Heinz majonēzes, mērces
  22. Nestle bērnu pārtika
  23. Hipp
  24. Abbot Labs Similac
  25. Denon jogurti, sieri, kefīrs, bērnu pārtika
  26. McDonald’s
  27. Kraft šokolāde, čipsi, kafija, bērnu pārtika
  28. Heinz Foods kečupi, mērces
  29. Delmi Unilever bērnu pārtika

utt.

http://gmoguide.greenpeace.ca/shoppers_guide.pdf

43 komentāru

JUMS VĒL VARĒTU PATIKT

Dažādi,

Gatavosim kopā ar Vilmu Bērtiņu

Posted On 26. novembris, 2016

Dažādi,

Dzeramais ūdens virtuvē!

Posted On 9. septembris, 2015

43 komentāri

  2. Nu, nu…
    Atbildēt

    Tas ir produktu, nevis ražotāju saraksts. Kur Greenpeace to ir publicējusi? Iesaku šo teikumu parādīt savai pamatskolas latviešu valodas skolotājai: “Pievērsiet uzmanību, cik daudz tur ir produkti priekš bērniem!” 😀

  3. Gi
    Atbildēt

    No kurienes ņemts šis saraksts???
    Greenpeace organizācijai ar to nav nekāda sakara, viņu mājas lapā šī saraksta nav!
    p.s. gāzētie dzērieni (kuri arī te ir minēti) ĢMP vispār saturēt nevar, tāpēc sarakstā pašā par sevi jau ir absurdas kļūdas!

    • riga
      Atbildēt

      Tā, dārgais, sāksim tevi apgaismot. Dzērienos ir noteikti kaut kāds saldinātājs. Glikozes fruktozes sīrups, piemēram. No kā ražo? No kukurūzas. Vai kukurūza var būt ģenētiski modificēta? Jā. Tātad?

      • Netomāts
        Atbildēt

        Un kāda tavuprāt tad būtu starpība, no kādiem dārzeņiem iegūst šādu vai tādu ķīmisku vielu? 😀 Ja tas ir saldinātājs vai glikoze/froktoze, tad tā ir konkrēta viela, formulu varu uzrakstīt. No tā oriģinālā ĢMO tur vairs smakas nav.

    • Marta
      Atbildēt

      Apgaismojot cilvēku par gāzētajiem dzērieniem… Ir vairāki varianti, kas var saturēt ģmo tajos: aspartāms (ģm saldinātājs – ļoti bīstam inde), glikoze vai glikozes fruktozes sīrups (iegūts no ģm kukurūzas), krāsvielas (arī tiek sintezētas ar ģmo palīdzību), bioķīmiskā ceļā iegūti ģm enzīmi u.c. Gribētos ticēt, ka ES regulas ir striktākas un pieļauj tikai šo buķeti, jo, piemēram, ASV gāzētos dzērienus ražo no ģm cukurbiešu cukura un kā zināms šie dzēri no tā vien sastāv.
      Īsāk sakot – īsta ģmo tabula šādos dzērienos.

    • Marta
      Atbildēt

      Būtu jauki, ja cilvēki vairāk paši veltītu laiku tam, lai papētītu, cik šausminoša ir patiesība par ģmo!!! Ja nav iespējams lasīt materiālus angļu valodā par pētījumiem, kuri pierāda ģmo saistību ar mutācijām, orgānu un smadzeņu darbības disfunkcijām, neauglību utt., kā arī slinkums lasīt, nesel iznākušo grāmatu latviešu valodā: “ĢMO, kas maina pasauli”, tad vismaz stundu savas dzīves veltīt, lai noskatītos kaut šo filmu (angļu valodā):http://www.youtube.com/watch?v=eUd9rRSLY4A.

  5. Auseklis
    Atbildēt

    Vai tad Coca Cola, Sprite un Fanta nav zem viena ražotāja?
    Tā pat kā Nesquik produkcija visa ir zem Nesquik.

    Ja teikts, ka ražotāju melnais saraksts, tad kāpēc minēti produkti?

    • Marta
      Atbildēt

      Saraksts tiešām tāds NEakurāts, bet lietas būtību galu galā tas nemaina.
      Apkopojums varētu būt arī šāds:
      1) “Coca Cola” (ražo gāzētus un negāzētie dzērienus: Coca Cola, Fanta, Sprite, Powerade u.c.)
      2) “Pepsico” (ražo: Pepsi, 7up u.c. dzērienus; čipšus: Lays, Dorites, Ruffles .u.c. produktus)
      3) “Mars” (ražo: Snickers, Dove, Mars, Milky Way u.c. šokolādes, M&M, Skittles utt.; Uncle Bens produktus un dzīvnieku barību: Whiskas, Pedigree, Royal Canin u.c.; košļājamās gumijas: Orbit, Extra, Double mint u.c.)
      4) “Nestle” (ražo mazuļu pārtiku, sausās brokastis, kafiju – Nescafe, Nesquik, buljonus, tai skaitā Maggi, dzērienus, tai skaitā Nestea, saldējumu, pārtiku dzīvniekiem u.c.)
      utt., utt., utt.
      Nereti praksē ir tā, ka lielo kompāniju produkcijas ražošanā tiek attīstīta sadarbība, šis tas paŗtklājas, bet, pēc manām domām, patērētājam, kurš vēlas izvairīties no ģmo, svarīgākais ir atpazīt indīgos produktus veikalu plauktos.

  7. Lize
    Atbildēt

    Lielākā daļa no minētajiem ir tikai preču zīmoli nevis ražotāji. Un nav minēta saite uz pašu pētījumu (piemēram, tieši kuri produkti un kuras sastāvdaļas ir GMO – Lipton melnā tēja taču diezvai ir GMO). Šāda informācija šķiet nekorekta.

      • Marta
        Atbildēt

        Pilnas avīzes, pilns internets ar pētījumiem un pierādījumiem! ĢMO sāka parādīties veikalu plauktos vien 90-os gados. Pagaidi vēl 10 – 20 gadus, kad – “ēdot droši” – pasaule būs neatgreizeniski saindējusies! Visus ģmo palaida tirgū bez pamatotiem pētījumiem par to nekaitīgumu – visam apakšā milzīgas naudas. Piemēram divus gadus ilgušais franču zinātnieku pētījums ar žurkām – neauglība trešajā paaudzē, ļoti augsts augoņu un mutāciju skaits… Neēd droši!!! – kamēr visa pasaule vēl attopas un iegūst neapgāžamus pierādījumus par ģmo katastrofālo ietekmi uz cilvēku.

  12. enjoy
    Atbildēt

    tak go f yourself, sabāzuši lielākās firmas un viss. Tjipa mazajos optima līnijas tipa produktos nav to visu? 😀 Tur ir vēl vairāk, tikai nevienu nepiš tas ka tur ir vēl vairāk. Galvenais ka palamāties virsū snikeriem, mcdonaldiem utt.

    • Marta
      Atbildēt

      Taisnība – arī pašmāju ražotāji “piešpricē” devu. Nezinu par Otima līnijas produktiem, bet cik esmu atradusi, tad „Milda” mērcītēs, “Smiltenes piens” dzēriens “Piena spēks”, “Spilvas” mājas ievārījums “Ādažu” cipši u.c. satur, piemēram, aspartāmu, kas ir trakota ģm inde. Nav atšķirība starp lielajiem pāšmāju ražotājiem un ārvalstu kompānijām – peļņa vada visus!

  13. Viktors
    Atbildēt

    Nubet, ja jāpabaro 7 milgardi, tad kautkur tak tiem paika ir jāsaražo… un skaidrs ka modificēta kukurūza neaug labi ja pie omītes mazdārziņā.. viss pārējais ir 100% modificēts.

    • Marta
      Atbildēt

      7 miljardus ģmo neizglābs, bet drīzāk nogalinās…
      1)ES veica ĢM situācijas analīzi vairāku gadu garumā un 2006.g ziņoja ka ģenētiski modificētie organismi nav nesuši nekādu labumu – nav palielinājušās laiksaimnieku peļņas, nav uzlabojusies produktu kvalitāte un neviens nav izglābts no bada! ĢMO pārtika nav lētāka pārdošanā, tā nesatur vairāk barības vielas utt. Turpretī ir palielinājusies indīgo herbicīdu un pesticīdu lietošana, notikusi bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
      2) ASV lauksaimnieki aprēķinājuši, ka ražība no ģmo sojas ir par 6% zemāka nekā labākajām parastajām šķirnēm. ĢM vienīgā priekšrocība ir to panesība pret indēm – hebricīdiem, kuri jāpērk komplektā ar sēklām to audzētājiem (Ž.Ē.Seralini).

      Patiesība ir tāda, ka 90% ģm tiek izmantoti, lai pabarotu lopus bagātajās valstīs, nevis paēdinātu bērnus nabadzīgajās(Ž.Ē.Seralini).

  15. Sana
    Atbildēt

    Hm,viņi jau pat iztulkot nav pratuši…:D ĢMO ne vienmēr ir tik briesmīgi…Tā pati kukurūza ātri apsalst,tad nu tai izmainīts viens gēns,lai salnas nebojātu.Neko traku tur nesasaktu,nedomāju,ka mūs tas īpaši ietekmē…

    • Marta
      Atbildēt

      Diemžēl, bet ieviestās transgēnu īpašības nevis veicina augšanu, bet vienkāršo herbicīdu izsmidzināšanu un rezultātā ražotāji zaudē naudu – nelielie produkcijas pieaugumi nav kompensējuši papildus izmaksas, ko radījusi ģmo sēklu un herbicīdu iepirkšana (tā pierāda situācijas pētījumi ASV, kur jau sen tiek audzētas ģmo kultūras). Rezultātā “paputināti” zemnieki, saindēti lauki un vēl neizpētīta ietekme uz cilvēku veselību.

  19. Maija
    Atbildēt

    Saraksts ir 10 gadus vecs, publicēts 2003.gadaa.
    Otrkart, tas sastādīts Kanaadas ‘tirgum’; Eiropā likumdošana ir mazliet stingrāka…
    Bet tas viss mums neaizliedz ēst veselīgaku pārtiku 🙂

  21. N.R.
    Atbildēt

    Lūdzu beidziet maldināt cilvēkus. Saraksts nāk no 2003. gada dokumenta, kas attiecas TIKAI uz Kanādas tirgū esošiem produktiem. Neviens no Latvijā nopērkamiem produktiem nesatur ĢMO, jo tas Eiropas Savienībā ir aizliegts. ĢMO atļauts lietot tikai īpaši marķējot produktu, turklāt EU ir atļauta tikai modificēta Soja un Rapsis.

    Šādi kaktu blogi tikai maldina cilvēkus un jauc gaisu.

    • Marta
      Atbildēt

      Arī tavs ieraksts maldina cilvēkus…
      Piemkārt, Latvijā ir atļauts izplatīt pārtiku, kas iegūta no ģenētiski modificēta rapša, kukurūzas, cukurbietēm, kokvilnas un sojas!!! -> sarakst stipri garāks.
      Otrkārt, Latvijā lopkopji ļoti plaši izmanto ģm lopbarību. Jebkura māte, kura bajusi mazuli ar krūti zinās, ka viss apēstais nonāk pienā. Kāda vista, tāda ola utt. Tātad mūsu gaļa, olas, piena produti, kuri ar likumu nav jāmarķē – visi satur ģmo.
      Treškārt, lai arī šis saraksts tiešām ir vecs, un nedaudz kurioza šķiet tā ievietošana šobrīd kā aktualitāte – infomācija tomēr ir ļoti noderīga un atspoguļo lielākās pasaules kompānijas – lielākās ģmo izmantotājas ražošanā!

    • Marta
      Atbildēt

      Majonēze – nekā aizdomīga! Cerams, ka ne pie mums, bet tur (ASV un Kanādā) majonēze tiek ražota no 100% ģenētiski modificēto augu eļļas: sojas, kukurūzas, rapšu, kokvilnas sēklu eļļas – izvēlies jebkuru. Majonēzes galvenā sastāvdaļa ir eļļa!

  23. zeen
    Atbildēt

    ja kaads no GMO atbalstiitaajiem biezhaak iesleegtu discovery vai LTV, kur regulaari tiek raadiitas dokumentaalaas filmas, tad varbuut kko arii zinaatu. Tvnetaa un facebook seedoshie, labi ja zin tikai to, ko noziimee GMO tulkojums.

    Nesen dok. raidiijumaa LTV, bij redzams, ka GMO kokvilna Indijaa ir absoluuti izturiiga. Kas tur traks? Indijaa ir ieviesushaas jaunas, liidz tam tur nebijushas kaiteeklju sugas, kas grauzh staadus, rezultaata nepiecieshams desmitiem reizhu vairaak smidzinaamo kjimikaaliju, jo kokvilna ir nauda, bet nauda ir jaaglaabj.. vinji gruuzh un gruuzh pesticiidus, kas eiropaa ir aizliegti(nerunaasim par vieteejo dabu vai cilveekiem, kas nonaak slimniicaas, jo salpojushies indes). neskatoties uz visu to kjimikaaliju daudzumu Indija joprojaam uzsver, ka razho EKOLOGJISKO kokvilnu. Taalaak ir kraasohana, pats jautraakais posms. Audumi ar dabiigajaam kraasvielaam un sinteetiskajaam kraasvielaam tiek kraasoti vienaa traukaa! Bet uz birkaam ir ekologjiski audzeeta kokvilna, kas kraasota ar ekologjiskajaam kraasvielaam 😀 Visi eiropas modes nami un lielveikalu tiikli rada apgjaarbu no Indijas ekologjiskaas kokvilnas 😀

    • Saule
      Atbildēt

      Jā, tiešām jābrīnās par ĢMO atbalstītājiem. Šķiet cilvēki mucās auguši un tiešām laikam neko, izņemot jaunumu lapu facebook vai draugos nelasa.

  24. Sani
    Atbildēt

    Ja kāds tiešām vēl domā, ka ģmo ir nekaitīgi, tad varu ieteikt kaut vai šīs dažas lapas, kur pieejama saturīga informācija latviešu valodā par ģmo, lai izglītotos un apzinātos, ko Tu ēd:
    brivsnogmo.lv/kas_ir_gmo
    zemesdraugi.lv/lv/ko-mes-daram/gmo/gm-partika
    genetiskamodifikaciaj.blogspot.com/p/sakums.html (blogs – nav profesionāli veidots, trūkst atsauču utt., bet īsumā ir apkopota svarīgākā info par ģmo, kā arī sniegti labi un praktiski padomi, kā izvairīties no ģmo savā iepirkumu grozā).

    Ja nu kādam interesē uzzināt ko vairāk…

  25. Sani
    Atbildēt

    Šis ir izcili teikts ->
    Don Huber: „ Mūs atcerēsies kā paaudzi, kas labprātīgi ziedoja savus bērnus, lai daži starptautiski uzņēmumi gūtu peļņu.”

  26. Par ĢMO
    Atbildēt

    Muļķības. Tik daudz tumsonības sen nav lasīts. ĢMO ir tikpat bīstama kā NLO uzbrukums Zemei. Ja zin elementāros ķimijas un bioloģijas pamatus ir skaidri saprotams, ka nekāda kaitējuma nevar būt. Un kāpēc nebaidamies no automobiļiem, tabakas, alkohola, ātrajām uzkodām un fizisko aktivitāšu trūkuma – te kaitīgums ir NEAPŠAUBĀMI pierādīts. Pēc 100-200 gadiem droši vien šodienas globālās bailes no ĢMO pasniegs kā spilgtu 21. gadsimta tumsonības paraugu un elementāru bioloģijas ābeces nezināšanu (ceru, ka 23. gadsimtā bērniem nebūs tik grūtas galvas kā patreiz un eksakto zinību pamati būs visiem tikpat pašsaprotami kā patlaban nepieciešamība pēc rakstītprasmes un datorzinībām).

Leave a Reply to Marta

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta

Atbildēt uz Marta Atcelt atbildi


Realty footer