14. augustā restorānā Locale noritēja dzirkstošo vīnu prezentācija pieredzējuša vīnziņa vadībā, kuras laikā viesi tika iepazīstināti ar dažādām dzirkstošo vīnu ražošanas iespējām, vīndarīšanas valstīm un vīnogu šķirnēm.

Pasaulē pastāv plašs dzirkstošo vīnu klāsts, katrs no tiem atšķiras ar īpašām pagatavošanas niansēm, un ne katrs no tiem var tikt dēvēts par šampanieti. Šampanietis tiek ražots tikai
Bilde: http://austrianwineusa.com/

Francijas vīndarīšanas reģionā Champagne (Šampaņa), izmantojot īpašu pagatavošanas tehnoloģiju un noteiktas vīnogu šķirnes – Chardonnay, Pinot Noir un Pinot Meunier. Pārējie vīniem, kas tiek ražoti citos reģionos un valstīs tiek piedēvēti citi īpašie nosaukumi.
Ražojot dzirkstošos vīnus tiek izmantotas galvenokārt 2 metodes: Tradicionālā metode (Méthode Champenoise), rezervuāru jeb Charmat metode.

Tradicionālā metode. Pirmās fermentācijas laikā tiek iegūts pamata vīns, kas tiek iepildīts pudelēs, tam vēlreiz pievieno vīna raugu un nedaudz cukuru. Pudelēs sākas otrreizējās rūgšanas process, kura laikā dabīgā ceļā arī rodas gāze. Šādā stāvoklī vīns pagrabā pavada vairākus mēnešus un pat gadus. Tuvojoties glabāšanas termiņa beigām pudeles pakāpeniski tiek nedaudz pakratītas un pārvietotas, tā, lai rūgšanas procesā radušas duļķes pamazām uzkrātos pudeles kakliņā, kur tās tiek sasaldētas un pudele tiek atvērta vaļā. Sasalušais ledus korķis ar duļķēm spiediena ietekmē tiek izšauts laukā. Pēc tam dzērienam nedaudz pievieno trūkstošo vīnu, nedaudz cukura un tikai tad aizkorķē ar mums jau tik pierasto korķozola korķi.

Rezervuāru jeb Charmat metode, pēc kuras vīna otrreizējā rūgšana notiek nevis pudelēs, bet gan metāla rezervuāros, ar rauga plāksnītēm. Šī ir pati būtiskākā atšķirība salīdzinājumā ar klasisko metodi. Šī ir vispopulārākā dzirkstošā vīna pagatavošanas tehnoloģija pasaulē. Tā ir lētāka, un dzērienu iespējams pagatavot dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

Dzirkstošo vīnu var gatavot, arī vīnu uzgāzējot. Pudelē vienkārši iepilda ogļskābo gāzi, taču šāda dzēriena garšas īpašības ir ārkārtīgi vājas un burbuļi ļoti ātri izbeidzas. Pēc klasiskās šampanieša tehnoloģijas ražo arī daudzus citus dzirkstošos vīnus:

Crémant – tā, sauc franču dzirkstošo vīnu, kas ražots pēc klasiskās tehnoloģijas, bet ārpus Šampaņas. Oficiāli Francijā ir 8 cremantreģioni un Crémant de Luxembourg ārpus šīs valsts robežām. Katrā no tām nedaudz atšķiras atļautās vīnogu šķirnes un izturēšanas ilgums, tomēr visus vieno klasiskā šampanieša tehnoloģija.

Cava – spāņu dzirkstošais vīns, kas ražots pēc minētās tehnoloģijas, tikai tā pamatā ir spāņu vīnogas macabeo, parellada un xarello. Tā dzimtene ir Katalonija, tomēr to nedaudz ražo arī ārpus šī Spānijas reģiona. Līdzīgi kā šampanieša gadījumā arī cava ražošanā atļauts izmantot vēl dažas citas vīnogu šķirnes. Pudelē, kopā ar raugiem cava jāiztur vismaz 9 mēnešus.

Franciacorta – itāļu dzirkstošais vīns, kas ražots pēc klasiskās tehnoloģijas. Šī dzēriena ražošanā pamatā izmanto šampanieša vīnogu šķirnes, kas augušas šāda pat nosaukuma reģionā, kas atrodas netālu no Milānas. Pudelē, kopā ar raugiem franciacorta jāiztur vismaz 18 mēnešus.
Bez jau minētām vietām arī citur pasaulē ražo lieliskus dzirkstošos vīnus, kas ražots pēc tādas pašas tehnoloģijas, kā šampanietis. Lai to uzsvērtu ražotāji uz etiķetes bieži vien min vārdu tādus vārdus kā méthode champenois, metode tradicoinalle vai classic method.

ABBI (Baltijas dzērienu rūpniecības alianse), īstenojot ilgtermiņa kvalitatīva Eiropas vīna popularizēšanas projektu Baltijas valstīs, organizē dzirkstošā vīna vakarus patērētājiem. Pasākumu cikla mērķi — iepazīstināt patērētājus ar ES vīnu sistēmu, paaugstināt to ES vīnu, kas ražoti konkrētos reģionos no konkrētām vīnogu šķirnēm, atpazīstamību, veicināt atbildīgu alkohola lietošanu Baltijas valstīs.