Atceros, kad biju pavisam mazs ziķeris un dzīvoju laukos, vecāmāte vai kā mēs saucām „baba”, aicināja mani uz dārzu dzert šampānieti! Es jau no tā visa maz ko sapratu, taču baba tā savādi smaidīja. Bet ja ir jāiet dzert šampānietis, tad ir jāiet! Nez kāpēc viņa paņēma turpat pie kūts pieslieto lāpstu un mēs devāmies uz dārzu dzert to šampānieti. Pie trušu būdām baba sāka rakt zemi un es vairs neko nesapratu, vienīgais prieks man bija par sliekām, kuras viņa izraka. Man taču vakarā būs jāiet uz Daugavu copēt asarīšus un sliekas man noderēs. Kad bedre jau bija diezgan dziļa, baba ierunājās, ka drīz jau varēs dzert!

Lāpsta atdūrās pret kaut ko cietu; tas bija dēlis. Kad to noņēma, parādījās kaste, kurā patiešām bija šampānieša pudeles. Viena laikam bija saplīsusi, bet es jau vairs tik sīki neatceros. Baba pudeli attaisīja un ielēja glāzē ilgi gaidīto šampānieti, kurš burbuļoja kā limonāde. Glāzē trāpījās arī rozīne, kuru es ātri izķeksēju. Šampānietis bija salds un dikti garšīgs. Vai tur bija arī grādi, es vairs neatceros. To noskaidrošu šogad ap jāņiem.

Un tad man baba arī pastāstīja šī šampānieša noslēpumu! Tas bija bērzu sulu šampānietis!

Pudelē bija arī kaut kāds zariņš un tagad es zinu ka tas ir upeņu zariņš.

Par bērzu sulu šampānieti es atcerējos nesen un nolēmu, ka senas tautas receptes jāgodā un jāpopularizē, lai citi cilvēki arī par tām uzzina.

Tātad taisām bērzu sulu šampānieti.

Šampānieša pudelēs ielejam svaigu bērzu sulu, pievienojam klāt pāris rozīnes, nelielu upeņu zariņu, kurš ap šo laiku jau ir ar pumpuriņiem, un tējkaroti cukura.

Pudeli aizkorķējam un vel liekam virsū drāts „uzpurnīti”, kurš ir uz šampānieša pudelēm.

Es vēl uzliku virsū alumīnija foliju, lai korķa vieta ir hermētiskāka un arī vizuāli pudele ar foliju atgādina šampānieša pudeli.

Pudeles var ielikt kastē, lai būtu ērtāk un ir jāierok zemē apmēram metra dziļumā, lai tās būtu vienmērīgā temperatūrā un ziemā pudeles nesaplīstu.

Gudri ļaudis interneta plašumos raksta, ka bērzu sulu šampanieti var sākt provēt jau ap jāņiem, var dzert pēc gada, kad tas ir pārziemojis. Atradu arī ziņu, ka pēc 10 gadiem, tas esot uz goda. Tikai tādam jau ir jādod zvaigznes!!!

Pavasarī, sulu laikā mēģinām pagatavot bērzu sulu šampānieti un – PRIEKĀ!!!